Sporta pedagoģe Antra Šverna: kāpēc sportam ir būtiska loma bērnu dzīvē?

Antra Šverna
Krimuldas vidusskolas sporta skolotāja

Pēdējos gados daudz ir runāts par pieaugošo iedzīvotāju mazkustīgumu. Saskaņā ar Eurostat datiem teju puse jeb 48% Eiropas iedzīvotāju nedēļas ietvaros neatvēl laiku nevienai veselību uzlabojošai fiziskai aktivitātei (https://ec.europa.eu/). Tās nav prioritāras ikdienas dzīvē. Līdz ar to ģimenēs netiek iedibināti veselīgi ieradumi, un bērni arvien vairāk tiek pakļauti mazkustīgam dzīvesveidam, dodot priekšroku cita veida nodarbēm. Tomēr fiziskajām aktivitātēm ir ļoti liela loma bērnu un jauniešu attīstībā, un to iekļaušana ikdienā ir ļoti būtiska.

Kā sporta pedagoģe esmu novērojusi, ka plaisa starp izteikti mazkustīgiem un aktīviem bērniem ir plaša un dziļa, tā kļuvusi par klupšanas akmeni bērnu emocionālajā un fiziskajā labsajūtā. Laikmetīgam sporta pedagogam sporta un veselības stundas jāprot veidot tā, lai tās būtu saistošas ikkatram skolēnam, nodarbībās veicot uzdevumus atbilstoši viņa spējām neatkarīgi no fiziskās sagatavotības līmeņa. Dodot iespēju bērnam atrast saistošu sporta veidu (tāds noteikti katram ir) un ļaujot izkāpt no ierastās ikdienas rutīnas, var meklēt atslēgu ieinteresētībai piedalīties sportiskajās aktivitātēs ar prieku un pozitīvu emocionālo fonu. Individualizācijai un spējai pielāgot uzdevumus atbilstoši konkrētajai situācijai un bērnu spējām ir noteicošā loma priecīgu un kustēties alkstošu bērnu veidošanā.

Vingrinājumu nozīmība nav saistāma tikai ar fizisko veselību. Šādas aktivitātes spēlē būtisku lomu arī bērnu emocionālajā labsajūtā. Tās veicina smadzeņu darbību un labāku miegu, stiprina imūnsistēmu, kā arī samazina dažādu psiholoģiska rakstura problēmu riskus, piemēram, novērš pēkšņas un nepamatotas dusmu lēkmes vai depresīvas izjūtas.

Turklāt sports jauniešu vidū sekmē dažādas sociālās prasmes. Piemēram, komandu sporta veidi iemāca stratēģisku un koleģiālu domāšanu, tostarp veidot ciešākas attiecības ar saviem klasesbiedriem. Šāda veida pieredze bērniem ir svarīga ne tikai no socializēšanās aspekta, bet arī stiprina viņu pašapziņu. Jaunu prasmju apgūšana sporta stundās – peldēšana, tāllēkšana, rāpšanās pa virvi u.c. – sniedz gandarījumu it sevišķi tad, ja vērojams progress. Jo vairāk šo pozitīvo emociju un pieredzes, jo lielāka iespēja, ka jaunietis nemeklēs neveselīgus veidus pašsajūtas uzlabošanai. Bērni, kuri jūtas nepārliecināti par sevi, ir pakļauti lielākam atkarību, depresiju un pašsavainošanās riskam. Sporta nozīmi jauniešu dzīvē nedrīkst noniecināt, jo tās labvēlīgā vispārējā ietekme ir teju neizmērojama. Veselīga sākotnējā pieredze rosina arī turpmākajā dzīvē regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tādējādi padarot aktīvu dzīvesveidu par daļu no pilnvērtīgas dzīves.

Skolas nereti ir vienīgā vieta, kur bērns nodarbojas ar sportu. Pētījumu dati liecina, ka daudzās ģimenēs sports un aktīva brīvā laika pavadīšana netiek piekopta. Tāpēc sporta pedagogiem ir jābūt iejūtīgiem un saprātīgiem, stundās radot apstākļus visas klases pilnvērtīgai iesaistei. Bieži vien bērnu un jauniešu nevēlēšanās sportot tik tiešām saistāma ar vāju fizisko sagatavotību vai saslimšanu, kas ierobežo viņu spējas. Daži vecāki, nebūdami pārliecināti, ka sporta nodarbības ir drošas, meklēt veidus bērna atbrīvošanai no tām. Šādi viņi cer pasargāt savu atvasi no turpmākas saslimšanas vai atsevišķo gadījumos – no klasesbiedru pazemojuma. Tomēr sporta nodarbību iekļaušana skolu programmā galvenokārt ir saistāma ar veselības veicināšanu, sekmējot bērnu fizisko attīstību un kompetenci. Sporta stundām vajadzētu būt tām, kas katrā bērnā vairo pārliecību par fiziski aktīvas ikdienas priekšrocībām, lai vai kāds tiktu izvēlēts turpmākais ceļš profesiju pasaulē.

Viens no galvenajiem sporta pedagogu uzdevumiem ir veidot drošu un pozitīvu vidi arī tiem bērniem un jauniešiem, kuri nav pārliecināti par savām fiziskajām spējām. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sporta stundas liek izjust satraukumu vai bailes no pazemojuma, nemaz nerunājot par fiziski traumatisku pieredzi. Tāpēc svarīgi uzdevumus piemērot katra individuālajam sagatavotības līmenim un censties panākt, ka ikviens skolēns ar prieku iesaistās dažādās aktivitātēs atbilstoši savām spējām un veselības stāvoklim.

Jo vairāk skolēnu un vecāku izpratīs sporta nodarbību nozīmību, jo vairāk mums būs jauniešu, kuri arī nākotnē vēlēsies piekopt aktīvu dzīvesveidu.