Kustība ir viens no soļiem uz stabilu mentālo veselību

Lilita Mitrofanova
“Latvijas Olimpiskās komitejas” projekta “Sporto visa klase” vadītāja

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām bērniem un jauniešiem katru dienu vajadzētu atvēlēt vismaz 60 minūtes fiziskām aktivitātēm. Un tas būtu tikai minimums. Taču realitāte ir ļoti tālu no rekomendācijām – pasaulē ik gadu pieaug jauniešu un bērnu skaits ar nepietiekamu fizisko aktivitāti. Saskaņā ar SPKC datiem Latvijā tikai 18,5 % pusaudžu (vidēji 22,0 % zēnu un 15,3 % meiteņu) ir pietiekami fiziski aktīvi, kas ir diezgan biedējošs skaitlis, ņemot vērā, ka veselīga izkustēšanās ietekmē ne tikai jaunieša fizisko, bet arī mentālo un emocionālo veselību.

Zinātniskos pētījumos tiek pamatots, ka jebkura fiziskā aktivitāte atstāj pozitīvu ietekmi uz mentālo un fizisko veselību, turklāt šie pozitīvie efekti attiecināmi uz bērniem un jauniešiem ar vai bez diagnosticētiem mentālās veselības traucējumiem. Kā norāda eksperti, aktīva izkustēšanās ir lielisks rīks, lai cīnītos pret stresu un tā radītajām sekām. Ir novērots, ka jauniešiem, kuri biežāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, ir retāk sastopami ar stresu un depresiju saistīti traucējumi, kā arī ir konstatēts augstāks pašvērtējums, lielāka apmierinātība ar dzīvi un psiholoģiskā labbūtība.

Kādēļ par to ir svarīgi runāt? Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka Eiropā katrs ceturtais jaunietis regulāri izjūt trauksmi, aizkaitināmību, nervozitāti un stresu. Turklāt biežāk ar trauksmi saskaras tieši bērni un jaunieši no 10-19 gadiem jeb skolas vecumā. Šie dati diezgan uzskatāmi korelē ar jau minētajiem pieaugošajiem rādītājiem par jauniešu un bērnu mazkustīgumu.

Skolas vecuma bērniem būtu nepieciešams vismaz trīs reizes nedēļā nodarboties ar augstas intensitātes sporta aktivitātēm, ieskaitot vingrinājumus muskuļu un skeleta sistēmas attīstīšanai.
Regulāra fiziskā aktivitāte var uzlabot bērnu un jauniešu uzvedību, tajā skaitā arī tiem, kuriem diagnosticēti tādi traucējumi kā autisms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, trauksme un depresija. Fizisko aktivitāšu laikā smadzenēs pastiprināti izdalās laimes hormons endorfīns, kas rada pacilātības, prieka un laimes izjūtu, palīdzot ķermenim atbrīvoties un uzlabot garastāvokli. Kā tūlītējs efekts pēc fiziskās aktivitātes ir vērojama uzlabota bērnu koncentrēšanās spēja, kā arī bērniem, kuri regulāri un ilgstoši veic fizisko aktivitāti, ir novēroti augstāki sasniegumi mācībās. Jauniešu nodarbošanās ar fizisko aktivitāti tiek saistīta ar veiksmīgāku plānošanu, lēmumu pieņemšanu un mācīšanās spēju, savukārt pirmskolas vecumā bērnu fiziskā aktivitāte pētījumos tiek saistīta ar veiksmīgāku kognitīvo funkciju attīstību.

Veselības ministrija rosina veicināt fizisko aktivitāšu īpatsvaru bērnu un jauniešu vidū. Taču uzdevums nav vienkāršs – straujajā informācijas un digitalizācijas laikmetā, kad jauniešiem un bērniem ir plaši pieejamas viedierīces, kā arī viņu pašu vecāki ikdienu pavada pie ekrāniem, ir jāmeklē radoši veidi, kā motivēt un iedrošināt bērnus kustēties. Jāņem vērā, ka tehnoloģiskā attīstība nekur nepazudīs un tās klātesamība ikdienas dzīvē tikai pieaugs. Tas nozīmē, ka mums jārod jauns veids, kā par fiziskajām aktivitātēm runāt ar mūsu bērniem un kā aktīvu dzīvesveidu integrēt mūsu ikdienā.

Realitāte ir tāda, ka sports daudziem pusaudžiem nešķiet interesants, it īpaši tiem, kuriem fiziskā sagatavotība ir vājāka vai kuriem ne pārāk padodas komandu sporta veidi. Tāpēc sporta stundām ir jākļūst pēc iespējas interesantākām, neskatoties uz viņa fizisko sagatavotību. Sporta stundās jāmeklē spēles un izklaides elementi, kas liktu bērniem vēlēties fiziski darboties. Latvijas Olimpiskā komiteja jau desmito sezonu īsteno projektu “Sporto visa klase”, kas paver sporta pedagogiem iespēju dažādot sporta stundas, izmantojot vērtīgus metodiskus materiālus. Un jau trešo sezonu kopā ar VAS “Latvijas Loto” īsteno iniciatīvu “Kustība, kas vieno”, kas palīdzējusi pilnveidot projektu “Sporto visa klase”. Katru nedēļu tiek noskaidrota Latvijas skola, kas piedalās projektā “Sporto visa klase” un kas saņem 5000 eiro sporta dzīves uzlabošanai.

Lai iedvesmotu jebkuru jaunieti un bērnu pievērsties sportam, mums pašiem ir jāmaina pret to attieksme. Jebkurš mēģinājums padarīt sporta aktivitāti iekļaujošāku un interesantāku, ir solis tuvāk jauniešu vēlmei ekrāna laiku aizstāt ar kustību. Ir jāatceras, ka jaunieši un bērni, kuri jau cieš no mentālās veselības traucējumiem, labprātāk izvēlēsies ekrānus, kur paslēpties no tā jau ne pārāk patīkamās dzīves realitātes. Tāpēc piedāvātajai fiziskai aktivitātei ir jābūt pasniegtai aizraujoši un būtu jāveido tā, lai bērns tajā varētu atraisīties un gūt patiesu prieku.