Raksti

Izteikta impulsivitāte un vēlme izjust asas izjūtas ir daļa no emociju spektra, ko ikkatrs piedzīvojam ikdienā. Ar ātru, nepārdomātu reakciju saskaramies it īpaši tad, kad jūtamies noguruši vai nesaprasti. Savukārt dziņa pēc asām izjūtām biežāk saistāma ar nepieciešamību pārvarēt garlaicību vai nomāktību, tādējādi iegūstot emocionālu pacēlumu. Atpazīstamas sajūtas, vai ne?

Nereti bērna interese par sportu rodas jau agrā vecumā vai pusaudžu gados, un vecāku uzdevums ir to atbalstīt. Mēs esam dzirdējuši sportistu stāstus par to, kā ģimenes savulaik palīdzējušas mūsu sportistiem gan ceļā uz uzvarām, gan sarežģītākos pārdomu brīžos.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām bērniem un jauniešiem katru dienu vajadzētu atvēlēt vismaz 60 minūtes fiziskām aktivitātēm. Un tas būtu tikai minimums. Taču realitāte ir ļoti tālu no rekomendācijām – pasaulē ik gadu pieaug jauniešu un bērnu skaits ar nepietiekamu fizisko aktivitāti.

Pēdējos gados daudz ir runāts par pieaugošo iedzīvotāju mazkustīgumu. Saskaņā ar Eurostat datiem teju puse jeb 48% Eiropas iedzīvotāju nedēļas ietvaros neatvēl laiku nevienai veselību uzlabojošai fiziskai aktivitātei. Tās nav prioritāras ikdienas dzīvē.

Trauksme ir normāla ķermeņa atbildes reakcija uz notiekošo tam apkārt, īpaši uz situācijām, kas rada bailes no neveiksmes, kurās cilvēkam nav iepriekšējas pieredzes vai tas izjūt nedrošību par sevi. Ik viens no mums piedzīvo trauksmi, taču īpaši jāpievērš uzmanība trauksmes simptomiem, ja tie sāk traucēt paveikt ikdienas pienākumus un veidot attiecības ar citiem.